catālogo de diōses nūnca o mūi pōco rezādos

Me escōndo de tārdes de nāda, nōches de silēncio, donde la pūta lūna llēna nō le dēja a ūno escondērse a gūsto. Escrībo i rescrībo pero sīgo sin decidīr dōnde ponēr los acēntos los pūntos i los sentimiēntos. I nō me cānso de caminār por alamēdas que ōtros dibujāron, aunque nūnca llegāron a recorrēr. Espācios de colōres imposībles, que servīan de ciēlo a partīr del qüāl creār ōtros espācios de fōrmas cambiāntes, de longitūdes y latitūdes relatīvas siēmpre del ōjo de locūra o del de genialidād con el que constāntemēnte mirāban en sus espējos, en sus liēnzos casi nūnca terminādos (infinītos). Espācios donde ōtros pudiēran corrēr, volār, o montārse en elefāntes tan pequēños que podīan caminār sobre teclādos de piānos voladōres.

Asī me encontrāba a mī mīsmo, en aquēllos paraīsos tān disfrazādos de infiērno. Lugāres rodeādos de rōsas de madēra, e impresionāntes mirādas de angustiānte cordūra, tān sōlo exceptuāda por mi prōpio complējo de edīpo elaboracionāl, por mis gānas de nō cambār la histōria.