el fināl de los relōjes en hōra

Hē encontrādo ūna mirāda que me māta,
en ōtras palābras: me proporciōna
ūna muērte prematūra
ūn colōr que ēs capāz de dirigīrme la palābra,
ūn instānte de locūra
que trīstemēnte me abandōna
i a mi tērca herejīa, que hē decidīdo tirār a la basūra
(reciclār nūnca estūvo tān de mōda.)

Con gānas de gritār solemnidādes,
de recitār paradōjas, ūna tras ōtra,
Los miēdos de susurrār camīnos,
De orquestār el fināl de los relōjes en hōra...

Ēsta muērte prematūra,
Tan eiaculaciōn precōz.
Este incesānte gotēo de cordūra
(tān atrōz)
Hāce que me olvīde de mi bārco y mi sextānte,
que me āme i me ōdie en mi escritūra

Esta mār ocēana de cordūra,
Ūna vēz gotēra insignificānte,
Ha engullīdo, con tempestuōsa caricatūra
El bārco del abājo firmānte